Apgalvojums, ka sākot ar jūniju maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu Liepājas pilsētā tiek paaugstināta, lai segtu uzņēmuma “Liepājas tramvajs” izmaksas, neatbilst patiesībai. Mēs braukšanas biļetes netirgojam, tāpēc tiešā veidā tramvaja biļešu cena mūsu uzņēmuma finansiālo situāciju neietekmē.

 

Uzņēmumam ir līgums ar pašvaldības aģentūru “Liepājas sabiedriskais transports” (LST) par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmumam “Liepājas tramvajs” maksā par katru nobraukto kilometru, neatkarīgi no braukšanas biļetes cenas.

 

Diemžēl tas nav pietiekoši, kā dēļ pagājušo gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem. Nespējām nosegt visas savas darbības izmaksas, tādēļ katru gadu līgumattiecības ar aģentūru pārskatām, pamatojot savus reālos izdevumus. Ir augušas cenas par elektroenerģiju, palielināta minimālā darba samaksa, nepieciešami līdzekļi remonta darbiem un rezerves daļām - līdz ar to arī pakalpojuma cenai ir jāpalielinās.

 

Jautājums ir par to, vai pilsēta var to atļauties. LST darbojas sava budžeta ietvaros, kuru sastāda ieņēmumi no trīs pamatpozīcijām: ieņēmumiem no pārdotajām braukšanas biļetēm, valsts un pašvaldības dotācijām.

 

Ir jāsaprot, ka katras pašvaldības funkcijās ietilpst virkne pakalpojumu - izglītība, sports, kultūra, ielu uzturēšana, sociālie pabalsti un arī sabiedriskā transporta pakalpojumi.

 

Nezinu nevienu pilsētu, kur sabiedriskais transports netiktu dotēts, runa ir tikai par dotāciju apmēru, kas svārstās no 30%, kā Vācijā, līdz 80% - 90%, piemēram, Krievijā.

 

Sabiedriskā transporta pakalpojumi pilsētās nav peļņu nesoša nozare, tā zināmā mērā ir sociāla funkcija, kuru veic katra pašvaldība savu iespēju robežās. Var jau uzstādīt mērķi, ka viss sabiedriskais transports liepājniekiem ir bez maksas, bet tad jārēķinās, ka pilsētas budžetā nepietiks naudas citu funkciju nodrošināšanai.

 

Lielāko daļu līdzekļu sliežu ceļu renovācijai un jaunizbūvētajai tramvaja līnijai uz Ezerkrastu uzņēmums “Liepājas tramvajs” saņem no ES fondiem - tie ir 85% no visām izmaksām. Pārējos 15% pārsvarā sedz pašvaldības garantēts aizņēmums no Valsts kases.

 

Katra nobrauktā tramvaja kilometra pašizmaksā projekta nauda nav iekļauta. Un tas nozīmē, ka liepājnieki ar nopirktajām tramvaja biļetēm šos izdevumus nesedz. Un tas nebūtu arī iespējams.

 

Protams, ka pasažieri gaida jaunus tramvaju vagonus. Esmu par loģisku lietu secību - vispirms sakārtoti sliežu ceļi, tad jauni tramvaju vagoni. Pašreizējā ES fondu plānošanas periodā ir ieplānots finansējums 15 jaunu tramvaju vagonu iegādei. Faktiski tas ir jauns viss Liepājai nepieciešamais ritošais sastāvs. Ceru, ka līdz 2020.gadam šis projekts realizēsies.

 

Nav manā kompetencē vērtēt Liepājas sabiedriskā transporta sistēmu kopumā. Varu vien atsaukties uz savu pieredzi, iepazīstot sabiedriskā transporta organizēšanas praksi citās Eiropas pilsētās. Domāju, ka mums ir iespējas optimizēt un uzlabot šo pakalpojumu, vienlaikus arī ietaupot līdzekļus.

 

Tramvaja līnija Liepājā jau vēsturiski ir izbūvēta pēc pareiziem principiem, tā savieno visblīvāk apdzīvotos pilsētas rajonus. Ideāli būtu, ja autobusu maršruti un tramvaja līnija nedublētos un nekonkurētu savā starpā, bet papildinātu viens otru.

 

Piemēram, pasažierim no Ezerkrasta jānokļūst Liepājas reģionālajā slimnīcā. Loģiski būtu, ja ceļš sāktos tramvajā, pēc tam pāri Tramvaja tiltam, atslogojot tur satiksmes intensitāti, un tad turpinātos autobusā. Svarīgi, lai to var izdarīt ar vienu braukšanas biļeti, kas no kompostrēšanas brīža ir derīga, piemēram, stundu jebkurā sabiedriskā transporta līdzeklī.

 

Tā ir citāda pieeja, pasažieriem un pilsētvidei daudz draudzīgāka. Ja mums izdotos saslēgt visu Liepājas sabiedrisko transportu vienotā sistēmā, ar vienotu dispečeru dienestu, tad ieguvēji būtu visi.