Aigars Puks: Sabiedriskais transports - tā ir filozofija
16.novembrī apritēs apaļi 15 gadi, kopš uzņēmumu “Liepājas tramvajs” vada Aigars Puks. Tas ir pats garākais zināmais termiņš nepārtrauktā uzņēmuma vadībā visu 114 gadu laikā.
“Kad sāku strādāt “Liepājas tramvajā”, pirmos trīs gadus īsti nesapratu, kas būtu darāms vispirms - tramvaju vagoni veci, nepieciešami jauni, bet sliežu ceļi tā nolietojušies, ka ar steigu bija jādomā, kā tos saremontēt. Bet tik daudz naudas pilsētai nebija, lai visas problēmas atrisinātu vienlaicīgi un uzreiz.
Sapratu, ka nevajag izgudrot jaunu divriteni, tādēļ daudz mācījos, smēlos citu tramvaju uzņēmumu pieredzē gan Latvijā, gan Eiropas pilsētās.
Sabiedriskais transports - tā ir filozofija, ne tikai pārvietošanās veids. Līdz tai ir jāizaug, tam vajadzīgs laiks. Esmu pa šiem gadiem sapratis, ko tas nozīmē, kam tas vajadzīgs un kā tam jābūt. Kā tas ir pasaulē. Esmu redzējis, kā sabiedriskais transports strādā daudzās Eiropas valstīs, kā tas ir integrēts pilsētvidē. Šai sistēmai jābūt racionālai, efektīvai un pieejamai visiem. Nav svarīgi, vai iedzīvotāji līdz savam galapunktam nokļūst ar tramvaju, autobusu vai vilcienu, galvenais, lai tas ir ātri, ērti un kvalitatīvi. Un lai tas nebūtu ar privāto automašīnu.
Pagājušā gadsimta vidū, kad gandrīz visās attīstīto valstu lielajās pilsētās strauji pieauga privāto automašīnu skaits, ar lielu sparu sāka būvēt automaģistrāles pilsētas vidē, reizumis demontēja tramvaju sliežu ceļus. Vēlāk pierādījās, ka ātrgaitas ceļiem bija graujoša ietekme uz pilsētām - jo vairāk ceļu izbūvēja, jo vairāk automašīnu pa tām brauca, pēc laika veidojot lielus sastrēgumus, savukārt gājējiem kļuva nedroši pārvietoties. Pilsētās samazinājās zaļās zonas.
Kā pozitīvu piemēru gribu minēt mūsu sadraudzības pilsētu Vācijā Darmštati, kas izmēra un iedzīvotāju skaita ziņā samērojama ar Liepāju. Tur vairākas desmitgades pilsētas plānošana noritējusi zinātniskā līmenī, un rezultātā ir vairāk nekā desmit tramvaja līniju. Pirms sākt attīstīt jaunu pilsētas rajonu apbūvei, vispirms saplāno sabiedriskā transporta sistēmu, kas to apkalpos, veido jaunus tramvaja un autobusa maršrutus un tikai tad sāk māju būvniecību.
Mēs esam pieraduši risināt problēmas, kad tās samilzušas, bet pareizāk būtu to darīt preventīvi. Spilgts piemērs ir jaunās tramvaja līnijas izbūve M.Ķempes ielā. Savulaik, attīstot šo dzīvojamo rajonu, visas apakšzemes komunikācijas izbūvēja, nedomājot, ka šeit kādreiz varētu kursēt tramvajs. Tādēļ šis projekts bija ļoti sarežģīts un grūts. Tas pats sagaidāms, ja atradīsim finanšu avotu tramvaja līnijas izbūvei uz Ziemeļu priekšpilsētu. Citādi varētu būt, ja savlaicīgi plānos sabiedriskā transporta sistēmu uz Karostu, kur iecerēts veidot jaunu dzīvojamo māju apbūvi.
Tramvajs ir ekonomiski visizdevīgākais, lai pārvietotu lielu pasažieru skaitu vienlaicīgi, jo ir ļoti ietilpīgs. Tas ir sen pierādīts, nav manis izdomāts. Arī videi visdraudzīgākais, un ne jau tikai tāpēc, ka pats nepiesārņo vidi. Vislielāko piesārņojumu nodara privātais transports. Ja kaut vai 50 autobraucēji pārsēstos tramvajā, ekoloģiskais ieguvums būtu liels.
Atklāts paliek jautājums, kā motivēt cilvēkus no savām automašīnām pārsēsties tramvajā. Eiropas pilsētās bieži pielieto visai represīvas metodes - nosaka ļoti augstas cenas auto stāvvietām, aizliedz iebraukt pilsētas centrā, izveido luksoforu sistēmu, kas dod priekšroku sabiedriskajam transportam. Visas šīs darbības apzināti vērstas, lai pārvietoties ar privāto automašīnu nebūtu komfortabli.
Nedomāju, ka tā šobrīd varētu rīkoties arī mēs. Mums vēl garš ceļš ejams, lai sabiedriskais transports Liepājā varētu piedāvāt nevainojamu pakalpojumu kvalitāti. Es te nedomāju tikai par jauniem autobusiem, tramvaju vagoniem un sliežu ceļiem, bet vispirms par nevainojamu kustības loģistiku, ērtām pieturvietām un pārsēšanās punktiem, elektroniskām paziņošanas sistēmām, un, pats svarīgākais - sabiedriskā transporta “zaļajiem” koridoriem, priekšrocībām krustojumos un speciālām braukšanas joslām.
Šobrīd vienīgi Brīvības ielā ir speciāla josla sabiedriskajam transportam. Tas ir par maz. Projektējot jaunas brauktuves vai to renovāciju, šādām īpašām joslām būtu jābūt noteiktām kā prioritātei. Tas, ka tagad pilsētā neveidojas lieli transporta sastrēgumi, ir tikai laika jautājums. Esmu pārliecināts, ka arī mēs piedzīvosim šo apburto loku: jo labākas brauktuves, jo vairāk automašīnu, jo lielāki sastrēgumi.
Liepājā pēdējos gados daudz izdarīts riteņbraucēju atbalstam, būvējot veloceliņus, tas ir ļoti labi. Liepājnieki to ir novērtējuši. Esmu pārliecināts, ka tikpat atsaucīgi izmantos sabiedriskā transporta pakalpojumus, ja spēsim tos izveidot un piedāvāt patiesi kvalitatīvus un ērtus.”
atpakaļ
