Būs jāpērk tramvajs
Jauns tramvaja ceļš Liepājā nav būvēts daudzus gadu desmitus. Līnijas pagarinājuma būve ir pietiekams iemesls, lai iztaujātu pašvaldības SIA "Liepājas tramvajs" valdes locekli Aigaru Puku par pilsētas tramvaja tagadni un nākotni.
-Kāda ir tramvaja uzņēmuma šodiena finansiālā ziņā? Cik esat stabili, ienesīgi vai saspringti?
A.Puks: -Jāsāk ar to, ka sabiedriskais transports nekad nav bijis rentabls un arī nebūs. Tas jau Eiropas regulās noteikts, ka pasažieru transports ir jādotē. Zaudējumi ir jākompensē valstij un pašvaldībai.
Liepājā ieviestā jaunā sistēma, kad līgumus ar pārvadātājiem slēdz Sabiedriskā transporta aģentūra un maksā pārvadātājam – šī sistēma, manuprāt, finansiāli nemainīs neko. Vienīgais labums ir tas, ka pasažieris nopērk vienoto biļeti un viņš var braukt ar jebko. Vajadzīgi vēl uzlabojumi dažādās jomās – bet ļausim aģentūrai iestrādāties.
-Ko šīs izmaiņas rada jums, uzņēmumam?
-No vienas puses, mums ir vieglāk plānot budžetu, jo mēs zinām kilometrus, cik nobrauksim, un cik par to saņemsim. Par to mums ir līgums ar aģentūru. No otras puses, mums jāiekļaujas tarifā, jārēķinās strikti ar to summu, kas ir paredzēta, nevaram atļauties kaut kādus lielākus ieguldījumus. Nevaram ieguldīt tramvaju remontos, kaut vai vizuālajā ziņā, nevaram sakārtot, atjaunot tramvaju salonus, mums tam trūkst naudas. Agrāk vienmēr bija iespēja, ka mēs saskaņojām to ar pašvaldību, pārtērētos līdzekļus mums kompensēja.
-Jums taču par to pašu naudu ir arī jāuztur sliežu ceļš?
-Jā. Tā ir diezgan dārga infrastruktūra, līdz šim bijusi diezgan nolaista. Tajā ir nepieciešami diezgan lieli ieguldījumi.
-Kādas pārmaiņas tajā visā ienesīs jaunā līnija?
-Vairāk vai mazāk saistībā ar jauno līniju viss gan finansiāli, gan organizatoriski ir sakārtots. Mums vienkārši būs lielāks maršruts. Būs jāpārslēdz ar aģentūru līgums, nobrauksim lielāku kilometru skaitu, saņemsim vairāk naudas.
-Rudenī tramvajam jāsāk ripot pa jauno ceļu. Vai laidīsiet vairāk tramvaju līnijā?
-Mēs par to vienosimies ar sabiedriskā transporta aģentūru. Tā ir noteicēja. Bet mans redzējums ir – septiņu minūšu intervāls ir jāsaglabā. Ir izpētīts, ka tas ir optimālākais tramvaja satiksmē pasaulē. Un liepājnieki ir pie tā pieraduši. Ir arī pētīts – ja tramvajs aizkavējas par pāris minūtēm, tad pasažieris iet ar kājām, tramvaju vairs negaida.
-Tātad līnijā vajadzēs vairāk tramvaju. No sešpadsmit tramvajiem desmit tramvajiem pastāvīgi būs jābrauc.
-Pārējie tikmēr ir apkopē vai remontā, vai izgājuši no ierindas. Īstenībā pie šī tramvaju tehniskā stāvokļa mums vajag rezervīti. Šobrīd pētām, kur vēl varētu nopirkt tādus pašus tramvajus, lietotus. Šogad, domāju, tas mums jāizdara. Iespējams, aizbrauksim uz Erfurti, kur jau toreiz pirkām tramvajus.
-Lūgsiet naudu pašvaldībai?
-Paskatīsiemies. Austrumeiropas valstīs šādus tramvajus pakāpeniski nomaina pret pilnīgi jauniem. Un arī mums no šiem sešpadsmit vagoniem vienpadsmit ir Vācijā nopirkti pēdējo astoņu – desmit gadu laikā.
-Un cik tie veci?
-Ap 30 līdz 40 gadiem.
-Cik gadus tie vēl var kalpot?
-Kā kurš. Vācijā tie ir bijuši labi uzturēti, kapitāli remontēti. Vienīgā nianse ir – tie šeit brauc pa mūsu sliežu ceļiem, un tie nav labi. Un tad ātrāk nokalpojas. Pirmais uzdevums noteikti ir sakārtot sliežu ceļus. Tad varam domāt par jauniem tramvajiem.
-Vai pasaulē vispār vēl ražo tramvajus, kas būtu piemēroti tādam sliežu ceļam, kāds ir Liepājā?
-Jā, protams. Tikai tramvaji nestāv salonā kā automašīnas. Tramvajus pasūta konkrētām vajadzībām. Ražotājs tad ražo. Rīga nopirka par 2,6 miljoniem latu gabalā. Mums tik lielas ambīcijas un vajadzības nav. Tādi, kādi mums būtu nepieciešami, jauni maksā apmēram vienu miljonu eiro. Lietotajiem cena ir dažāda. Sākot no 7000 latu līdz 28000 latu.
-Tiešām tikai 7000 latu?
-Jā. Lietots ir lietots. Vācieši tos noraksta. Bet šāds tramvajs mums bija tikai viens. Jāatzīst, tas nebija tomēr tik labs kā tie, kurus pirkām par 28 tūkstošiem. Šie tiešām bija labi kopti, izremontēti, uzturēti. Ceram, ka, iekļaujoties šajās summās, mēs vēl dažus tramvajus varētu nopirkt lietošanai jaunajā līnijā.
-Ļoti patīkami, ka tramvajs iet bieži, nav dūmu, ir noteikts ceļš, kaut kādā ziņā arī romantisks. Bet kāda ir ekonomika?
-Viena lieta ir tramvaja pārvadājumi. Tie ir daudz izdevīgāki nekā autobusi. Pats tramvajs ir izdevīgāks, jo ilgāk kalpo, tam nav tik lieli amortizācijas atskaitījumi. Autobusa mūžs ir vidēji trīs – četras reizes īsāks. Tādēļ arī jauns tramvajs ir tik dārgs. Otra lieta ir infrastruktūra. Sliedes. Sliežu ceļa, kontakttīklu uzturēšana ir padārga.
-Cik 2011.gadā sliežu ceļa uzturēšana izmaksāja jums?
-Tas ir tik nosacīti. Tādam sliežu ceļam, kāds ir mūsējais, varētu iztērēt miljonu latu gadā, ja būtu tāda nauda. Gan varam iztērēt tikai 50 tūkstošus latu, apmēram tā tas bija pagājušajā gadā. Mēs vienkārši iekļaujamies tajā summā, kas mums ir, un skatāmies, ko varam atļauties. Sametinām tās vietas, kas ir saplīsušas, nomainām tos posmus, kas ir galīgi nelietojami palikuši, nomainām gulšņus, kur vajag, lai sliedes negrimst iekšā. Mēs gan arī pa šiem gadiem, kamēr es te strādāju, esam apmēram ceturto daļu sliežu ceļu nomainījuši. Vienīgi materiāli un tas veids, kā to darījām, bija tālu no tā, kā būvēs sliežu ceļu jaunajā projektā. Tāds projekts, tādi materiāli, tāds sliežu ceļš un tādas pieredzes vēl nav Liepājā bijis. Līdz šim sliedes mainījām pēc padomju metodēm, ar koka gulšņiem, Krievijas sliedēm.
-Vai ar tiem 50 tūkstošiem pietiek, lai sliežu ceļš būtu drošs?
-Plus mīnus jā. Stāstot vairāk domāju par sliežu ceļu. Kontakttīkls tik ļoti uz pārvadājuma drošumu neattiecas, bet mēs arī tur ieguldām naudiņu.
-Cik šobrīd garš ir sliežu ceļš?
-6,5 kilometri; ar jauno līniju kopā būs 8 kilometri no viena gala līdz otram.
-Cik būs jaunu pieturu?
-Tukuma, Ventas ielā un trīs - Mirdzas Ķempes ielā. Tātad piecas pieturas.
-Pēc tam, kad uzrakstīju, ka pie Centrālkapiem vairs nebūs vecā galapunkta ar pieturu, vairāki lasītāji bija ļoti sašutuši. Manuprāt, taču solījāt saglabāt abus galapunktus.
-Tas ir jautājums aģentūrai. Varu izstāstīt no tramvaja viedokļa. Sākotnēji, kad veidoja jauno tramvaja projektu, trasējums bija domāts pavisam citādāks. Arī krīze nebija iestājusies. Tika plānots jaunais pārvads pār dzelzceļu uz Velnciemu. Būtu veidoti divi maršruti. Un vēl bija varianti, ka laidīs tramvaju pa Ganību ielu. Ekonomisku apsvērumu dēļ tomēr deputāti nolēma, cik iespējams, tramvaju laist līdz galam pa pašreizējo līniju, veco galapunktu atstāt pagaidām ar tādu domu, ka nākotnē varētu tramvaju palaist uz Dienvidu kapiem.
Ja vienojamies ar aģentūru, ka laižam tramvaju gan uz Ķempes ielas galu, gan uz Centrālkapiem, tad vajadzīgs papildus finansējums. Vai pašvaldība to var atļauties? Nevar. Te tā pasažieru plūsma ir reizes 10 mazāka nekā uz Ezerkrastu. Bet Ezerkrastā mums varētu nākt klāt 4000 līdz 6000 pasažieru dienā. Pasaules prakse rāda – ja 1000 cilvēku nāk klāt dienā, tad tas attaisnojas. Ja nē, tad nav ekonomiska pamata. Jo visur ir tā, ka tramvajus laiž tur, kur ir ļoti liela pasažieru plūsma. Autobusus – kur pasažieru ir mazāk.
-Bet jūs to ceļu tik un tā uzturēsiet.
-Saglabāsim avārijas gadījumiem – ja noplīst tramvajs, to varēs novirzīt šajā ceļā. Lai vēlāk aizdzītu uz depo.
-Vai taisnība, ka it kā Ivars Kesenfelds esot uzstājies pret veco tramvaja galapunktu?
-Nav taisnība. Tādas politiskas spekulācijas un intrigas, no visas sirds varu pateikt, neesmu dzirdējis. Tikai, kad apsprieda jauno iespējamo līniju, opozīcijas deputāti izteicās, ka varētu tas iet uz Dienvidu kapiem, bet tas izklausījās pēc populistiska gājiena.
-Cik daudz sliežu ceļa rekonstruēsiet?
-Šobrīd ir saprojektēts apmēram kilometrs abos virzienos. Un vēl tikpat daudz gribam.
-Kāda būs atšķirība starp jauno un veco ceļu?
-Mums vēl nav bijušas Austrijas sliedes no viena no labākajiem ražotājiem pasaulē. Betona gulšņi arī mums vēl nav bijuši, ar visiem stiprinājumiem un prettrokšņu materiāliem. Kur sliežu ceļš krustosies ar brauktuvi, būs speciāli veidotas betona plātnes, tajās būs iekšā sliedes uz gumijas paliktņiem. Tur varēs komfortabli braukt ar autobusu pāri, tramvajs slīdēs, mašīna pārbrauks pāri, nejūtot sliedes. To cilvēki pamanīs. Kontakttīklu līnija, stabi jauni, un visa Ķempes iela pilnīgi jauna.
-Cik lielu daļu projekta izmaksās ietver tas viss, kas nav tramvaja ceļš – Ķempes ielas pārbūve apakšzemē un virszemē?
-Tā proporcija jaunajā līnijā ir apmēram puse uz pusi.
-Kādu tālāk plānojat attīstību Liepājas tramvajam?
-Atkal tas ir jautājums aģentūrai. Bet mani plāni bija, ka nākamais posms varētu būt pārvads pār dzelzceļu. Tur pašvaldība ir paredzējusi tramvajam joslu (uz Ziemeļu priekšpilsētu). Tas ir diezgan neskaidrā nākotnē. Tuvākā nākotnē gribētos uzbūvēt jaunu depo citā vietā. Ja mums būs vairāk tramvaju, mums ar šo vietu nepietiks.
Pēdējos desmit, divdesmit gadus Eiropā ir iestājusies tramvaja renesanse. Pat pilsētās, kurās tramvajs nav bijis, būvē no jauna – piemēram, Nicā. Ne tik daudz tāpēc, ka tramvajs skaitās zaļāks transporta veids (elektrības ieguve jau arī nemaz nav tik zaļa), bet tieši tāpēc, ka tramvajs ir ērtāks, ietilpīgāks, vairāk cilvēku var braukt, tam ir savs neatkarīgs sliežu ceļš, ātrāk var tikt uz priekšu.
-Cik pasažieru vietu ir vienā Liepājas tramvaja vagonā?
-Sēdvietas ir ap 35, bet pēc padomju normatīviem var ap 200 cilvēku sakāpt, pēc Eiropas normatīviem apmēram 100 līdz 120.
-Kāds ir labākais tramvajs, ar kuru esat braucis?
-Vislabāk man patika Darmštatē, kur jauniem tramvajiem bija iedoti sadraudzības pilsētu vārdi. Braucu ar tramvaju "Liepāja". Jauns, moderns, ērts, kādam mūsdienu tramvajam jābūt. Ne tik dārgs, kā Rīgā.
Nelobēju tramvaju, bet uzskatu, ka sabiedriskā transporta sistēmai ir jābūt labai, transporta veidiem jāpapildina citam citu, nevis vienu jālikvidē, otrs jālobē, tiem jābūt integrētiem.
-Pats braucat tomēr ar mašīnu?
-Gan ar velosipēdu, gan ar mašīnu, gan ar tramvaju, gan ar autobusu. Ar pēdējo gan retāk, jo dzīvoju tramvaja līnijas tuvumā.
Uzziņai
Pašvaldības SIA "Liepājas tramvajs":
· Apgrozījums 2011.gadā: 800 tūkstoši latu.
· 75 darbinieki, no tiem 25 – tramvaja vadītāji.
· Pārvadā gadā apmēram 6 miljonus pasažieru.
· Uzņēmumam ir 16 tramvaju, līnijā pastāvīgi ir septiņi vagoni.
· Tramvaja līnijas garums 6,5 km
· Valdes loceklis Aigars Puks uzņēmumu vada 14 gadu.
Avots: A.Puks
Uzziņai
Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā
· Būvniecības termiņš 2012.gada 17.oktobris
· Projekta attiecināmās izmaksas 8,27 miljoni latu, no tā 7,03 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
· SIA "Liepājas tramvajs" līdzfinansējums 1,24 miljoni latu, piešķirts no Liepājas pilsētas pašvaldības.
Avots: Pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis.
Nora Driķe
