Ieguvums videi un cilvēkiem

Jau pagājuši aptuveni trīs gadi, kopš Liepājā svinīgi atklāja jaunuzbūvēto tramvaja līniju uz “Ezerkrastu 2". Pa šo laiku vietējie iedzīvotāji pie jaunā transportlīdzekļa ir pieraduši un var arī izvērtēt, vai tramvaja līnijas izveide viesusi kādas jūtamas pārmaiņas mikrorajona iemītnieku dzīvē un vai tramvajs šejienes ikdienu ietekmējis pozitīvi?

Unikāla pieredze

Sen zināms, ka liepājniekiem ar tramvaju ir īpašas attiecības, lepojoties, ka mūsējā ir Baltijā vecākā elektriskā tramvaja līnija, kas sāka darboties jau tālajā 1899. gadā. Ne velti mūslaikos tramvajs tiek uzskatīts par vienu no Liepājas simboliem.

Kad 2013. gada maija beigās atklāja jauno tramvaja līniju uz “Ezerkrastu 2", toreizējais Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis (tagad- Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks) uzsvēra šā projekta īpašo nozīmību: “Tas ir visunikālākais projekts mūsu pieredzē, jo jauna tramvaja līnija pārskatāmā pagātnē ne Latvijā, ne Baltijā nav būvēta. Mums un būvniekiem bija interesanta pieredze. Esošai līnijai pieslēgta jauna, un tagad veselam dzīvojamam rajonam, daudziem Liepājas iedzīvotājiem ir iespēja izmantot ērto, kluso un videi draudzīgo sabiedriskā transporta veidu- tramvaju. Turklāt līnija ir uzbūvēta, paralēli tam sakārtojot komunikācijas, ielas, apgaismojumu, radot pievilcīgu vidi kādreiz tik dezorganizētajā Mirdzas Ķempes ielā, kuras galā atrodas Liepājas ezers."’

Pircēju vairāk nekļūst

Pētot situāciju “Ezerkrastā 2" tagad, var secināt, ka viedokļi par tramvaja līniju te joprojām ir dažādi - pat diametrāli pretēji Daļa iedzīvotāju uzskata, ka tramvajs atvieglojis viņu dzīvi, bet tikpat liela daļa ir pārliecināta par pretējo.

Vispiesardzīgākie vērtējuma izteikšanā, kā parasti, ir tā sauktā mazā biznesa pārstāvji. Ziedu salonā, frizētavā, veļas mazgātavā, vairākos mazajos veikaliņos - visur atzina, ka tramvaja līnijas ieviešana nekādi neesot ietekmējusi biznesu. Tramvajs vairāk pircēju neesot atvedis, varot vien just, ka arī šajā mikrorajonā, tāpat kā visā Liepājā, iedzīvotāju skaits samazinās. Vieni izbrauc peļņā uz ārzemēm, citi pārceļas uz galvaspilsētu, kur vairāk darba iespēju. Tas tad ari esot galvenais, kas ietekmējot vietējo biznesu, uzskata uzņēmējdarbības pārstāvji.

Atklātāk parunāties ir gatavas vien pārdevējas mazajā mikrorajona tirdziņā. Redzams, ka tirdziņa ziedu laiki ir pagājuši, visur rindojas tukši galdi, pārdevēju un pircēju pavisam maz. “Mēs te dažas tirgotājas vien esam palikušas, esam sadraudzējušās, nekur citur negribas vietu meklēt,’ “Kurzemes Vārdam" atzīst Irēnas kundze, kura jau daudzus gadus vedot uz Ezerkrasta mikrorajonu pārdot vasarnīcā Pešos pašas izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus. Savulaik viņa tirgojusi pie kādreizējā tirgus “Rāmava”, bet, kopš to likvidēja, pārcēlusies uz mazo tirdziņu M.Ķempes ielas malā.

Irēnas kundze uzskata, ka tirdziņa bēdīgo situāciju veicinājusi tieši tramvaja līnijas ierīkošana. “Viss ļoti izmainījās, kopš te sāka braukt tramvajs. Galvenais, ka pa visu M. Ķempes ielu gar tramvaja sliedēm uzlika to barjeru, praktiski sadalīja rajonu divās daļās. Jaunie jau tāpat nenāk, tos interesē tikai lielveikali, bet vecie cilvēki vairs netiek pāri ielai, viņi neiet lielo gabalu apkārt un tāpēc arī te nenāk. Tagad te ir dikti tukšs un kluss," sūrojas Irēnas kundze.

Ari Emīlijas kundze, kura turpat blakus pārdod Durbes pusē audzēto produkciju, piekrīt, ka pēdējos gados pircēju skaits tirdziņā ļoti samazinājies. “Iespējams, ka tas saistīts arī ar to, ka gar tramvaja līniju uzlika barjeru un tādējādi ierobežoja cilvēku plūsmu, tomēr jāņem vērā, ka ļoti daudz cilvēku no Liepājas ir aizbraukuši un iedzīvotāju skaits ir ārkārtīgi samazinājies," prāto Emīlijas kundze. Tā kā viņa pati dzīvo Ezerkrasta mikrorajonā, tad tramvaja līnijas ierīkošanu tomēr vērtē atzinīgi: “Ar tramvaju tagad ir ļoti ērti aizbraukt līdz stacijai, kādreiz no mūsu mikrorajona ar autobusu tā nevarēja. Tāpat ar tramvaju ērti nokļūt līdz pilsētas centram, līdz tirgum."

Abas kundzes priecājas, ka viņām tomēr ir saglabājies nedaudz klientu, kuri novērtē vietējo preci. “Ir cilvēki, kas nāk tieši pie mums, jo zina, ka pārdodam pašu audzēto. Man gan ir dusmas uz tiem ielu tirgoņiem, kuri tepat pāri pretī pārdod importa ogas un nekaunas tās uzdot par vietējām. Man ir lielas dusmas uz šiem krāpniekiem," neslēpj Irēnas kundze.

Plusi un mīnusi

Parunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem, kurus sastopam mikrorajona ielās, izrādās, ka visatzinīgāk par tramvaju izsakās skolēni, kuriem ar to ērti nokļūt līdz skolai, kā arī pensionāri, kam patīk nesteidzīgais brauciens uz tirgu. Savukārt visneapmierinātākie šķiet personīgo automobiļu vadītāji, kurus neapmierina transporta plūsmas organizācija mikrorajonā.

"Līdz centram ar tramvaju ir labāk aizbraukt nekā ar autobusu. Ātrāk un ērtāk. Dažkārt ari izmantoju tramvaju. Bet ar savu mašīnu gan nav ērti. Kādreiz bija labāk, varēja apgriezties, kur vien vēlējies. Tagad tie daudzie luksofori ļoti traucē. Arī novietot mašīnas stāvēšanai ir visai sarežģīti,” vērtē Olga, kura Ezerkrastā dzīvo jau apmēram 20 gadu.

Neapmierināta ir ari Dana, kura dzīvo mājā, kas atrodas M. Ķempes un Ugāles ielas stūri. “Es vispār neredzu nekādus ieguvumus. Uzskatu, ka ir sabojāts rajons, to sadalot ar barjerām uz pusēm, un konkrēti man ir radītas lielas neērtības. Garāža mašīnai man atrodas mājas otrā pusē, gandrīz zem logiem. Kādreiz aizbraukt un novietot mašīnu nebija nekādu problēmu, tas prasīja tikai pāris minūšu. Bet tagad, kopš visas ieliņas pie M. Ķempes ielas uztaisītas par vienvirziena ielām, man, lai nokļūtu līdz garāžai, ir jāmet milzīgs līkums pa visu mikrorajonu. Un tas viss tramvaja dēļ, kas te kursē pustukšs. Manuprāt, tramvajs te vispār nebija vajadzīgs!” tik kategorisks viedoklis ir Danai.

Līdzīgi domā ari Ksenijas kundze, kuru sastopam M. Ķempes ielā nākam kopā ar meitu Lizu. Tramvajs šeit ir lieks, labāk to būtu ierīkojuši uz "Laumas” rajonu vai uz Karostu. Bet te jau tāpat bija laba satiksme. Tagad likvidējuši Ezerkrastā 912. maršruta autobusu, kā ari maršruta taksometrus. Man tas neko nedod. Vienīgais labums, ka meitai tagad ir ērti ar tramvaju aizbraukt uz 2. vidusskolu,” saka Ksenijas kundze, un meita Liza piekrīt: “Kādreiz te bija tik labs mikrorajons, nu tas ir sabojāts.Man tieši pie logiem uzlika luksoforus, transportlīdzekļiem visu laiku kauc bremzes, nepatīkams ir arī troksnis no tramvaja. Man nepatīk šīs pārmaiņas, un es principa pēc nebraucu ar tramvaju. Ja vajag, izmantoju tikai autobusu,” dusmojas Ksenija.

Savukārt vidusskolniece Arta uzskata, ka mikrorajonā dzīve kļuvusi labāka. "Man patīk. Ļoti ērti varu nokļūt līdz 5. vidusskolai, kurā mācos. Nejūtu nekādas neērtības, tikai ieguvumu,” saka Arta.

Apmierināta ir ari pensionāre Ilga Beķere, kura kopš 1991. gada dzīvo mājā M. Ķempes ielā 2. Toreiz mēs mitinājāmies dzīvoklī avārijas stāvoklī, ilgi gaidījām, un tad beidzot mums piešķīra dzīvoklīti Ezerkrastā,” atceras Ilgas kundze. “Man patīk šis mikrorajons, turklāt tagad, kad iet arī tramvajs, esmu ļoti priecīga. Jo īpaši tāpēc, ka mums, kam pāri 80 gadiem, pašvaldība dod brīvbiļetes. Tad nu varu ar tramvaju mierīgi aizbraukt līdz tirgum vai uz aptieku, kur lētāk zāles dabūjamas." Tramvaja radītais troksnis pensionāri netraucējot. Troksnis ir vienmēr, no tā pilsētā neizbēgt. Jo īpaši no
mašīnām, kas braukā dienu un nakti. Bet tramvajs taču pa nakti nebrauc, tāpēc par to neuztraucos," saka Ilgas kundze.

Izvērtēt grūti

Projekts par tramvaja līnijas pagarināšanu līdz “Ezerkrastam 2'' ir bijis veiksmīgs, uzskata pašvaldības aģentūras “Liepājas sabiedriskais transports” direktors Gints Lūsis. Cik tieši pasažieru izmanto jauno tramvaja līniju Ezerkrastā, precīzi pateikt gan esot grūti. “Kā zināms, pārdodam biļetes, kas ir derīgas braucienam gan tramvajā, gan autobusā, tāpēc nevaram zināt, kuru no šiem transportlīdzekļiem cilvēks izvēlēsies. Varam tikai spriest pēc pasažieru skaitīšanas datiem, vērojot cilvēku plūsmu vizuāli. Pa dienu situācija tramvajos uz Ezerkrastu, manuprāt, ir laba. Jo īpaši skolas laikā, kad brauc daudz skolēnu. Varētu vēlēties vairāk pasažieru vakaros," atzīst G. Lūsis. “Protams, pasažieru skaits ir arī atkarīgs no cilvēku skaita pilsētā, kā arī no tā, cik aktīvi mikrorajonā darbojas uzņēmumi. Pasažieru plūsma nav atrauta no pilsētas kopējās dzīves.

FAKTI

• Liepājas tramvaja līnijas kopgarums ir 14,8 kilometri, tā stiepjas no Jaunliepājas līdz Ezerkrastam.

• Visā Liepājas tramvaja maršrutā darbojas 36 pieturas, pa 18 katrā virzienā.

• 2013. gadā tika pabeigta Liepājas tramvaja līnijas pagarināšana no Dienvidrietumu mikrorajona uz "Ezerkrastu 2".

Tehnisko projektu izstrādāja AS “UPB", tās izbūvi veica "Skonto būve".

® Jaunās tramvaja līnijas izbūve notika ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 85% apjomā no kopējās projekta naudas.

AVOTS: UZŅĒMUMS "LIEPĀJAS TRAMVAJS"

Ieguvums videi un cilvēkiem

Aigars Puks, SIA "Liepājas tramvajs" valdes loceklis

Tā kā mēs neizplatām tirdzniecībā sabiedriskā transporta biļetes, bet to dara pašvaldības aģentūra “Liepājas sabiedriskais transports", tad vienīgais radītājs par pasažieru plūsmu mums ir biļetes, ko pasažieri var iegādāties tramvajā pie vadītāja. Pirmajā gadā, kad atklāja jauno tramvaja līniju, pārdoto biļešu skaits pieauga gandrīz par 30 procentiem. Un joprojām šis apjoms aptuveni tāds arī turas, tātad varam secināt, ka par trešdaļu vairāk pasažieru izvēlas tramvaju.

Esmu pārliecināts, ka jebkura jauna tramvaja līnija, ko izdodas pilsētā uzbūvēt, ir ieguvums gan cilvēkiem, gan apkārtējai videi. Iedzīvotājiem ieguvums, jo palielinās piedāvājums un ir iespējas izvēlēties sev izdevīgāko transporta līdzekli un maršrutu. Savukārt videi ieguvums, jo tramvajs ir videi draudzīgs transporta līdzeklis.

Tas gan ir diezgan komplekss jautājums, jo runa nav tikai par to, ka tramvajs nerada izplūdes gāzes atmosfērā. Vēl svarīgi, ka tramvajs ir ietilpīgākais sabiedriskā transporta līdzeklis pilsētas ielās. Tātad, jo vairāk cilvēku tajā brauks un neizmantos personiskos automobiļus, jo mazāk izplūdes gāzu nonāks apkārtējā vidē. Tas vien jau ir ieguvums. Svarīgi arī tas, ka tramvajs iet pa noteiktu, sev atvēlētu koridoru un to tik daudz neietekmē sastrēgumi, tāpēc var teikt, ka tramvajs ir ari ātrākais. Vēl ir daudz visādu iemeslu, ko varētu minēt par labu tramvajam.

Protams, mēs labprāt organizētu maršrutus arī uz “Laumas" mikrorajonu vai Karostu. Par to ir domāts, un tas ir mūsu stratēģiskajos plānos ierakstīts, ka nākotnē gribam realizēt šādus mērķus. Bet plāni par tramvaja līnijas būvniecību ir cieši saistīti ar pārvada izbūvi pāri dzelzceļa sliedēm, kas savienotu Parka ielu Jaunliepājā ar Velnciemu jeb Ziemeļu priekšpilsētu. Kamēr netiks izbūvēts pārvads pār dzelzceļu, par jaunas tramvaja līnijas izbūvi domāt nevaram. Par Liepājas budžeta līdzekļiem patlaban šādu projektu nevaram atļauties realizēt, bet pieļauju, ka nākamo tramvaja līniju izbūvei varētu piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

Tikmēr strādājam pie projekta par sliežu ceļa atjaunošanu pilsētas centrā un uz Tramvaja tilta, kā ari šī paša projekta ietvaros pasažieru ērtībām gatavojamies iegādāties jaunus tramvaja vagonus.

 

Sarmīte Pelcmane, "Kurzemes Vārds 

atpakaļ