Liepājas spēks - cilvēki un gudri lēmumi
Saruna ar Liepājas domes priekšsēdētāja
vietnieku Gunāru Ansiņu 2012. gada 23. jūlija laikrakstā " Latvijas Avīze"
.
Ar ko Liepāja atšķiras no citām Latvijas pilsētām? Ar ko liepājnieki lepojas visvairāk?
– Vislielākā vērtība pilsētai ir tās cilvēki. Liepāja ir mūzikas galvaspilsēta, tāpēc mūsu lielākais lepnums ir viss, kas saistīts ar mūziku. Lielākā daļa valstī vispazīstamāko mākslinieku, tostarp Uldis Marhilevičs, Zigmars Liepiņš, Igo, kas nesen atzīmēja jubileju, savulaik beidza Liepājas Mūzikas vidusskolu.
Nenoliedzami, Liepājā ir attīstīta rūpniecības nozare. Mēs, rēķinot uz vienu cilvēku, ražojam visvairāk rūpniecības produkcijas valstī. Tas zināmā mērā saistīts ar viena no valsts lielākajiem nodokļu maksātājiem – metalurģijas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" – darbību. Vienlaikus metālapstrādes nozarē darbojas spēcīgi vietējie un citu valstu uzņēmumi. Otra liela uzņēmumu saime ir tekstilrūpniecības nozares uzņēmumi. Liepājā to ir 65. Gada laikā mūsu pilsētā ražo, piemēram, 100 miljonus krūšturu.
Zināmā mērā Liepājas ekonomiskās veiksmes iemesls ir sazobe osta – loģistika – rūpniecība. Tas dod pilsētai daudz lielākas priekšrocības nekā citām Latvijas pilsētām.
Kā pilsētai izdevās pārvarēt krīzi?
– Dižķibele mums iedzēla diezgan pamatīgi tāpēc, ka mūsu rūpniecības nozare gandrīz 90% no ražotajiem produktiem eksportē. Pašvaldība krīzes sākumā pieņēma politiskus lēmumus ieguldīt naudu nozarēs, kas dod atdevi visātrāk, nodrošina darba vietas un ļauj taupīt izdevumus. Tas palīdzēja vieglāk pārdzīvot grūto laiku.
Liepāja investēja ļoti daudz finanšu resursu būvniecībā. Izbūvējām jaunas tranzīta ielas un uzlabojām visu pašvaldības iestāžu ēku energoefektivitāti. Maksimāli piesaistījām Eiropas Savienības naudas atbalstu. Patlaban redzam atdevi – investīcijas energoefektivitātē, galvenokārt skolu, bērnudārzu siltināšana ir devusi praktisku ieguvumu. Rēķini par siltumu un citiem pakalpojumiem ziemas mēnešos padomju laikā būvētajos bērnudārzos ir gandrīz uz pusi mazāki nekā pirms renovācijas. Tie ir ietaupīti pilsētas budžeta līdzekļi, kurus patlaban var tērēt sociālo samezglojumu risināšanai.
Līdzīga tendence ir lielajām tranzīta ielām, kuras patlaban rekonstruē un sakārto. Agrāk mēs lielus naudas līdzekļus tērējām bedrīšu remontam. Pēc jaunu ielu uzbūvēšanas ir skaidrs, ka 5 – 7 gadus ieguldījumi tajās nebūs vajadzīgi.
Vienlaikus diezgan augstu novērtējumu Liepājā ir ieguvuši naudas ieguldījumi velonozares attīstībā. Līdz gada beigām esam iecerējuši izbūvēt 30 kilometrus garu veloceliņu, aiznākamajā gadā – vēl 20 kilometru garumā. Šīs investīcijas zināmā mērā arī parāda, ka pilsētas vadība domā arī par iedzīvotāju labklājību, ne vien par pamatinfrastruktūru. Šie naudas ieguldījumi simbolizē veselīga dzīvesveida popularizēšanu pilsētā.
Liepājas ostā darbojas speciālā ekonomiskā zona (SEZ). Cik svarīga tā ir pilsētas izaugsmei?
– Mēs, pašvaldības pārstāvji, ik nedēļu runājam ar kādu investoru, kuru interesē naudas ieguldījums Liepājas SEZ. Loģiski, ka ikviens investors rēķina ļoti precīzi – vai investīcija atmaksājas. SEZ statuss ir viens no nosacījumiem, kas investoram liek izvēlēties Liepāju, Ventspili vai Rīgu nodokļu atlaižu dēļ. Liepājas gadījumā SEZ likums ļāva pilsētai daudz vairāk un daudz veiksmīgāk uzrunāt investorus. Atcerēsimies, ka 1992. gadā pilsēta zaudēja aptuveni
25 000 cilvēku, padomju militārpersonu. Pilsētas ziemeļu daļas teritorija bija iesaistīta galvenokārt militārajā industrijā, būvniecībā.
Vajadzēja papildu resursus un stimulus pilsētas ekonomikā. Šā iemesla dēļ SEZ likums ļāva pilsētai zināmā mērā daudz vairāk uzrunāt investorus, tostarp ostas un rūpniecības segmentā.
Patlaban runājam par diezgan nopietnām investīcijām graudu termināļos, tās ir vienas no lielākajām pilsētā, redzam jaunus termināļus "LM ostā" – vienā no lielākajām stividorkompānijām Liepājā. Līdz ar to osta pakāpeniski atdzīvojas un mēs to diezgan pārdomāti arī rosinām.
Jāņem vērā, ka Ventspils brīvostā un Rīgas brīvostā komerciālās tradīcijas bija jau agrāk. Mēs jau patlaban redzam, ka atdevi dod veiktie ostas gultnes padziļināšanas darbi. Šā gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn kravu apgrozījums ostā kāpa par 40%. Osta un rūpniecības attīstība ir zināmā mērā veiksmīga sazobe starp valsti, pašvaldību un privāto sektoru.
Vai ir skaidra Liepājas brīvostas un visas pilsētas nākotnes vīzija?
– Patlaban ostā ir atsevišķas teritorijas, kas nav līdz galam attīstītas, tostarp ostas ziemeļu daļa. Ar brīvo ostas teritoriju iespējām iepazīstinām investorus. Ostas teritorija ir paredzēta vien ražošanai, tomēr mums ir vēsturiskā pilsētas daļa, kur, no tūrisma un citiem viedokļiem skatoties, mēs esam nolēmuši atdzīvināt nozares, kas bija ļoti spēcīgas pirms vairākiem gadu simtiem. Proti, tas ir pilsētas vēsturiskais parks ar kurortoloģiju.
Liepājas pazemē atrodas termālie ūdeņi ar ļoti kvalitatīva broma saturu, kas patlaban tiek izmantoti veselības uzlabošanai Liepājas reģionālajā slimnīcā.
Krievijas cari pirms 100 gadiem uz Liepāju brauca divu iemeslu dēļ: apskatīt, kā tiek investēts militārajā rūpniecībā un labi pavadīt laiku un izmantot SPA procedūras. Broma ūdeņi labi atjauno veselību. Nesen apstiprinātajā pilsētas teritorijas plānojumā ir rezervētas vietas kurortoloģijas attīstībai.
Līdzīgi kā kombinācija osta un rūpniecība, tā tūrisma segmentā pludmale atbilstoši visām ES Zilā karoga prasībām, dabas resursi, tostarp termālie ūdeņi un dūņas, dod papildu iespēju veselības tūrisma nozarei. Ārpus Rīgas Liepāja ir vienīgā vieta, kur ir visu veidu viesnīcu piedāvājums, sākot ar vienas līdz piecu zvaigžņu viesnīcām. Tas dod iespēju ik gadu pilsētā rīkot sporta un kultūras pasākumus. Ik gadu notiek vismaz daži pasaules un Eiropa līmeņa festivāli, sacensības. Jūlija sākumā notika, piemēram, 3. Latvijas olimpiāde un mūzikas festivāls "Summer Sound". Tātad Liepājas ekonomika galvenokārt balstās uz rūpniecību, tomēr līdztekus ir jābūt attīstītai arī tūrisma nozarei un īpaši veselības tūrismam. Būtu grēks neizmantot tos resursus, kādi pilsētai ir pieejami.
Kā Liepājas dome īsteno sadarbību ar uzņēmējiem?
– Liepājā ir izveidojusies stipra uzņēmēju organizācija – Direktoru klubs, kas zināmā mērā ir padomdevējs pilsētai tās pārvaldīšanā. Vienlaikus neesam aizmirsuši arī arodbiedrības, kas kopā ar Darba devēju konfederāciju un pašvaldību darbojas Trīspusējā sadarbības padomē. Šī padome ir veidota ar mērķi pieņemt objektīvus lēmumus iedzīvotāju interesēs. Piemēram, veicot izmaiņas sabiedriskā transporta sarakstā, saskaņojam tās ar lielajiem uzņēmumiem.
Krīzes laikā vērtējām situāciju viesnīcu biznesā un uz laiku piešķīrām šīs nozares uzņēmējiem 25% lielu nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Iespēju robežās aizstāvam savus uzņēmējus, palīdzam viņiem pārvarēt krīzi.
Kādas ir jūsu iespējas ietekmēt uzņēmējdarbību?
– Uzņēmējus nereti interesē kārtība pilsētas teritorijas plānošanas lietās. Tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad jebkurš uzņēmums vēlas pilsētā būvēt rūpnīcu, šāda iespēja ir. Detālplānojumam tie vismaz seši septiņi mēneši, teritorijas plānojumam – viens gads. Liepājas gadījumā mēs šo mājas darbu esam izdarījuši – izveidojām diezgan precīzu teritorijas plānojumu. Patlaban ikvienam uzņēmējam ir saprotami būvniecības spēles noteikumi. Uzņēmējiem vienmēr svarīgs ir bijis viss ar infrastruktūru saistītais, tostarp ceļi, ūdens. Ļoti svarīgi ir ieguldīt naudu pilsētā, kur ir patīkama dzīvesvieta.
Pilsēta šā iemesla dēļ patlaban diezgan daudz domā un pilnveido parku infrastruktūru, patlaban sākuma stadijā ir Liepājas koncertzāles projekts. Liepājā gada laikā notiek vairāk nekā 470 kultūras un sporta pasākumi. Esam sevi labi parādījuši. Mūsu pilsētā var ne tikai darboties, bet arī labi atpūsties.
Liepāja ir vienīgā pilsēta valstī, kas ne tikai pārbūvē, bet arī būvē jaunu tramvaja līniju.
– Liepājā ir visvecākais elektriskais tramvajs Baltijas valstīs. Patlaban mums ir viena tramvaja līnija, kas vijas cauri visai pilsētai. Plānojot pilsētas izaugsmi, jau pirms 30 gadiem bija iezīmētā iespējamā tramvaja attīstības shēma. Tā paredzēja tramvaja līniju pagarināt uz lielākajiem mikrorajoniem – Ezerkrastu, kur dzīvo 7000 cilvēku, un "Laumas" rajonu, kur dzīvo vēl vairāk cilvēku. Tramvajs aizvien ir visātrākais un ekoloģiskākais pārvietošanās līdzeklis jebkurā pilsētā.
Mums bija pieejams ES atbalsts šai programmai, tāpēc būtu grēks šo iespēju neizmantot. Līdz gada nogalei ierīkosim jaunu sliežu ceļu 1,7 km garumā, bet 600 metrus jau esošā atjaunosim.
Kā sokas sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām?
– Diezgan labi. Šīs organizācijas pilsētai daudz palīdz. Piemēram, Liepājas veloceliņš no citiem veloceliņiem valstī atšķiras ar to, ka, pateicoties Neredzīgo biedrības iniciatīvai, tas ir drošs arī neredzīgajiem cilvēkiem. Veloceliņam ir sataustāma renīte, kas ļauj neredzīgajam cilvēkam to nešķērsot. Neredzīgo biedrība iesaistās visu būvniecības objektu nodošanā ekspluatācijā. Nākamajā gadā mums pirmajiem Baltijas valstīs būs īpaša cilvēkiem ar kustību un redzes traucējumiem paredzēta pludmale, kur, izmantojot radiobojas, viņi varēs peldēties.
