Sasniegts rekords, bet celt ir aizvien dārgāk
Lai arī 2015. gads būvniecības izmaksu ziņā Liepājā bija īpašs, tomēr gan pilsētā, gan Latvijā kopumā būvniecības piedāvājums ir lielāks nekā pieprasījums pēc tās. To atzīst Liepājas Būvvaldes vadošie speciālisti, sarunā ar "Kurzemes Vārdu" izvērtējot pērn paveikto un situāciju nozarē.
Iespējams, būvniecības izmaksu rekords sasniegts tādēļ, ka 2015. gads bija pēdējais, kurā vajadzēja pabeigt iepriekšējā Eiropas Savienības finanšu plānošanas periodā sāktos un struktūrfondu līdzfinansētos projektus. Lielākā daļa būvdarbu – dažāda rakstura ēku celtniecība, rekonstrukcija, dzīvojamo māju fasāžu siltināšana, ielu infrastruktūras darbi, ostas padziļināšana – notikusi par Eiropas naudu. Pērn gan akceptēts vairāk būvprojektu, gan pieņemts vairāk būvobjektu ekspluatācijā salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem.
Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska: "2015. gadā galvenokārt būvēti sabiedriski, ielu infrastruktūras un inženierkomunikāciju objekti. Turpināta daudzdzīvokļu māju siltināšana, pagalmu labiekārtošana. Bet diemžēl būvniecības procesus galvenokārt noteica ES un pilsētas budžeta līdzfinansējums."
Lielākais un dārgākais objekts ir koncertzāle "Lielais dzintars", taču A. Kulvanovska atzīmē arī Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas un Kurzemes Apgabaltiesas namu atdzimšanu, jo tajos ir atjaunotas vēsturiskās un arhitektoniskās vērtības. Nozīmīga ir Liepājas Valsts tehnikuma rekonstrukcija. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji labiekārtoja iekškvartālus, arī vairāku namu iedzīvotāji bija spējuši apvienoties, lai pagalmus sakoptu kopīgi. "Diemžēl ir arī negatīva tendence – lai arī ir pašvaldības līdzfinansējums, daļa līdzekļu mājai jāfinansē no pašu līdzekļiem, un cilvēki izvēlas lētāko, no projektiem izsvītro soliņus, rotaļlaukumus, par prioritāti izvirza autostāvvietas, kas ir aktuālas, bet līdz ar to cieš gan kopējais izskats, gan arī iedzīvotāju ērtības," uzskata A. Kulvanovska. Būvvaldes vadītāja uzslavē SIA "Liepājas enerģija", kas nojauca savas liekās būves, kuras jau bija tuvu graustu statusam, un sakopa teritoriju, SIA "Liepājas ūdens", kas turpināja sakārtot savu infrastruktūru, un SIA "Liepājas tramvajs", jo trijos posmos rekonstruēti sliežu ceļi, kopā 2350 metru garumā (skaitot abos virzienos).
liepajniekiem.lv
Foto: Egons Zīverts
Tramvaja līnija atjaunota trijos posmos – Klaipēdas ielā, Brīvības ielā un Rīgas ielā. Pasūtītājs – SIA "Liepājas tramvajs", būvuzņēmēji – AS "A.C.B." un SIA "Rīgas tilti", projektu autors – AS "UPB", būvizmaksas kopā – 7 520 395 eiro.
atpakaļ
