Sliežu elektrotransporta guru
Žurnālistam un vēsturniekam JAROPOLKAM DORENSKIM ir tik neparasts hobijs, kāds Latvijā vēl esot tikai kādiem 15 cilvēkiem. Jaropolks pats sevi smejoties dēvē par tramvaja fanu. Viņu interesē viss, kas saistīts ar sliežu elektrotransportu, īpaši ar tā vēsturi. Viņš arī pašlaik strādā pie vēstures grāmatas par Liepājas tramvaju.
Hobijam veltīta mājaslapa
Mācoties Liepājas 12. vidusskolā, Jaropolkam bijusi doma pēc skolas beigšanas strādāt par tramvaja vadītāju tā vienkāršā iemesla dēļ, ka garām skolai kursēja tramvajs. "Šo tramvaja līniju atklāja, kad mācījos 3. klasē, taču Liepājā kopš 1899. gada Liepājas tramvaja maršruti mainīti 47 reizes!" Impulss interesei par sliežu elektrotransportu radies bērnībā, taču tas palielinājies, kad 2001. gadā saistībā ar kultūrvēsturisko integrācijas projektu Jaropolks sācis praktisko darbu Liepājas tramvaja vēstures apzināšanā. "Liepājas tramvajs ir mūsu pilsētas simbols, taču izrādījās, ka neviens par to nekā nezina!" viņš tolaik secināja.
Jaropolks ar domubiedru Aleksandru Smaginu izveidojuši mājaslapu www.liepajastramvajs.lv, kur ikviens interesents var iegūt plašu informāciju par tramvaja vēsturi un attīstību, lasīt pēdējo 60 gadu laikā Liepājas laikrakstos publicētos rakstus par tramvaju, kā arī aplūkot galeriju, kurā ir vairāk nekā 530 fotogrāfiju. "Savas fotogrāfijas mājaslapai uzticēja arī trīs Lidijas: šobrīd vecākā tramvaja vadītāja Liepājā Lidija Petruševica, Lidija Galdika un Lidija Račinska. Šie foto ir liels dārgums, jo tajos iemūžināta gan tramvaja vēsture, gan tā dvēsele, jo arī tramvajs vispirms ir cilvēki, kas tajā strādā."
Cits citu labi pazīst
Interese par elektrotransportu Latvijā esot tikai kādiem 15 cilvēkiem, un viņi cits citu labi pazīst. Pārējie tramvaja fani ir no Rīgas un Daugavpils, turklāt lielākā daļa no viņiem profesionāli ar šo nozari nemaz nav saistīti. Izņēmums ir rīdziniece Ilma Jansone, kura ir tramvaja vadītāja un atbildīgā par Rīgas Tramvaja un trolejbusa tresta muzeju, kas iekārtots 5. tramvaja depo. "Daudz cilvēku šim hobijam veltī visu mūžu, piemēram, igaunis Āre Olanders, kurš 30 gadu laikā apmeklējis visas pilsētas Eiropā un bijušajā Padomju Savienībā, kurās ir tramvajs un trolejbuss. Viņš tramvaju un trolejbusu vagonus arī fotografēja, kas PSRS bija aizliegts, taču tagad šīm fotogrāfijām ir liela vērtība," Jaropolks stāsta. "Vēl viens mans hobija biedrs ir Ņujorkā dzīvojošais Jurijs Malers, kurš organizē ekskursijas uz pilsētām, kurās ir tramvajs. 2004. gadā es Juriju ar ekskursantiem no ASV sagaidīju Liepājā. Viņi bija noīrējuši divus vagonus, divreiz izbrauca visu līniju, fotografēja to, kā arī viesojās depo."
Ieskatoties mājaslapā www.transphoto.ru, var uzzināt, kurās pasaules pilsētās ir tramvajs un trolejbuss, un aplūkot, kā izskatās elektriskie vagoni visās pasaules malās. Mājaslapā ievietotas arī Jaropolka fotogrāfijas.
Pienesums Maskavas metro tuneļu shēmai
Elektrotransporta pētnieka interešu lokā ir arī metro. Tas saista kopš bērnības, kad Jaropolks pirmo reizi braucis ar Maskavas metro. "Par bijušās PSRS republiku metro zinu daudz interesanta. Piemēram, 2006. gadā atklāja metro Kazaņā, un tur pirmajā gadā metro vilcieni pārvadāja tikpat daudz cilvēku, cik tajā gadā Liepājas tramvajs!" viņš stāsta. "Kad pirms dažiem gadiem tika veidota Maskavas metro tuneļu shēma, kas tagad skatāma internetā, mani palūdza sagatavot daļu informācijas. Padomju laikos publiskot informāciju, kā Maskavā savienoti pazemes tuneļi, būtu kas pilnīgi neiedomājams!" Metro fanu vidū Jaropolku uzskata par šī vaļasprieka guru. Viņš arī saskaitījis valstis, kur dzīvo domubiedri, ar kuriem uzturēti kontakti, – kopā sanācis ap 25.
Autors: Lāsma Ģībiete
Laikraksts "Kurzemes Vārds" 18.01.2014.
Foto: Aigars Prūsis
atpakaļ
