Tramvaja tilts ir drošs projektētajai slodzei – tā sestdien secināja SIA “Inženierbūve” inženieris Egils Pariss pēc veiktās tilta slogošanas. Lai gan nelieli būvdarbi vēl tiltam ir jāveic, bet visas nesošās konstrukcijas ir pilnībā pabeigtas.
Apmēram pēc divām nedēļām uzņēmums sagatavos dokumentu – slēdzienu par tilta pārbaudi ar slodzi. Tā būs tehniska atskaite par tilta gatavību ekspluatācijai, un tas nozīmēs, ka tiltu varēsim lietot bez bažām. Iepriekš jau ziņots, ka ģenerālbūvnieks SIA “Rīgas tilti” rekonstruēto Tramvaja tiltu gatavojas nodot ekspluatācijā līdz valsts svētkiem – 18. novembrim.
Tilta slogošana aizņēma apmēram trīs stundas. Šajā laikā tilts bija slēgts autotransportam, un ik pa brīdim drošības noteikumu dēļ uz tā nedrīkstēja arī atrasties ne gājēji, ne riteņbraucēji, ne tramvajs. “Tā kā tilts ir samērā sarežģīts – tam ir gan vecās konstrukcijas, gan vecās konstrukcijas, kas pastiprinātas, gan jaunas, tad projekta autors bija paredzējis, ka tilts ir jāslogo, lai pārbaudītu, kā darbojas projektētās konstrukcijas,” stāstīja E. Pariss. Slogojot mērīja laidumu konstrukciju izlieces un materiāla – tērauda – deformāciju. Lai to izmērītu, uz tilta laidumiem pārmaiņus nostājās sešas SIA “CTB” kravas mašīnas, kuru kravas kastes bija pilnas ar smilti. Sešu piekrautu auto svars kopā – apmēram 180 tonnas, tie ir apmēram 110 procenti no tilta laidumam aprēķinātās maksimālās slodzes. “Reāli tāda situācija praktiski nav iespējama,” apgalvoja E. Pariss. Izlieces mērīja malējā laidumā Vecliepājas pusē un vidējā laidumā. Abi malējie laidumi ir vienādi, tāpēc pietiekot, ka pārbauda tikai vienu. Smagie auto nostājās tikai tilta vienā pusē. “Slogo vienu pusi, jo tad tiltam ir grūtāk. Tas ir tāpat kā, ja laivā saliks smagumu vienā pusē, tad laiva apgāzīsies,” skaidroja inženieris.
Savukārt pēc šāda veida slogošanas sākās dinamiskā pārbaude – inženieri mērīja konstrukciju tilta svārstības, smagajam auto šķērsojot tiltu dažādos ātrumos gan pa gludu ceļu, gan imitējot nelīdzenu brauktuvi – uz ceļa nolika dēli, un mašīnai vajadzēja braukt tam pāri. “Tad ir pilnīgi citas svārstības. Visi tilti svārstās, un tā tam ir jābūt. Viss kārtībā – ne ielieces, ne deformācijas nepārsniedz projektā aprēķināto. Tilts ir kļuvis stiprāks. Rādītāji bija par 10 – 15 procentiem mazāki nekā bijām rēķinājuši” – “Inženierbūve” ir piedalījusies tilta rekonstrukcijas projekta izstrādē kā apakšuzņēmums. Projektētājs bija “Rem Pro”.
Lai sagatavotos sestdien notikušajai slogošanai, inženieri pie tilta bija strādājuši jau visu iepriekšējo dienu. Zem slogojamiem tilta laidumiem viņi pielīmēja sešpadsmit tenzometrus – slogojuma radītu deformāciju mērinstrumentus. Svārstības tika mērītas ar lāzerstaru palīdzību. Tilta malā bija novietots lāzerstaru devējs, bet laiduma vidū piestiprināts lāzerstaru uztvērējs. Svārstības tika ierakstītas un nolasītas datorā. Šie mērījumi parādīja, vai tilta svārstības ir komforta robežās. Viss kārtībā – atkārtoja E. Pariss.
Tilta pārbaude ar slogošanu – tas ir kas īpašs. Iepriekš tilts slogots apmēram pirms deviņiem gadiem. Bet turpmāk tiltam, tāpat kā tas ir visiem tiltiem Latvijā, ik pēc pieciem gadiem būs jāveic vispārīgā inspekcija, uzraugot, vai tilts joprojām ir kārtībā un pietiekami drošs.
