Aptauja

Vai atbalstāt Pilsētnieka bankas karti norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportā

  • Kopā nobalsojuši 484 cilvēki
Vecākas aptaujas

Tramvaja līniju būtu vērts pagarināt uz ziemeļiem

15.05.2020

Pilsētplānošanas ceturtā kursa students Viesturs Krūmiņliepa kopš februāra ir praksē uzņēmumā “Liepājas sabiedriskais transports” (LST). Rīdzinieks, kurš atzīst, ka Liepāju pazīst vidēji labi, un arī pirms prakses ik pa laikam apciemoja mūsu pilsētu, labprāt dalījās savos iespaidos par vietējo satiksmes infrastruktūru.

– Ar ko nodarbojaties prakses laikā?

– Mans galvenais uzdevums ir izveidot rokasgrāmatu labākām sabiedriskā transporta pieturām Liepājā – tādām, kuras ir pieejamas un ērti izmantojamas. Citur Eiropā ir tādas grāmatas, Latvijā vēl nav, tāpēc pieļauju, ka Liepāja kļūs par pirmo pilsētu valstī, kur šāda rokasgrāmata būs. Bet vispirms vēl tā jāpabeidz.

– Kā no pilsētplānošanas viedokļa vērtējat Liepāju?

– Pilsēta ir diezgan kompakta. Tas, ka Liepāja izpletusies starp ezeru un jūru, ir ļoti labi sabiedriskajām transportam, jo ar dažām līnijām ir iespējams nosegt visu pilsētu. Liepājā nav tik daudz iedzīvotāju, toties te ir gan tramvajs, gan autobusi, un transports regulāri kursē cauri visai pilsētai.

– Vai Liepāja pilsētplānošanas ziņā attīstās, stagnē vai degradējas?

– Atkarīgs no tā, kā uz to paskatāmies. No vienas puses, es teiktu, ka attīstās. No citas – Liepājā sarūk iedzīvotāju skaits, kas gan ir visas Latvijas problēma. Domāju, šeit varētu dzīvot vairāk cilvēku – ja atjaunotu dzīvojamo fondu, veicinātu darba iespējas utt. Bet par to visu man grūti spriest – nepārzinu. Pēc jauno rūpnīcu skaita Liepājā gan var redzēt, ka vismaz šajā ziņā pilsēta attīstās.

Es redzu, ka ielas tiek labi uzturētas, to dara atbildīgi. Pilsēta cenšas rūpēties par vides pieejamību un drošību. Tajā pašā laikā drusku tomēr pieklibo gājēju infrastruktūra. Netiek veidoti pietiekami ērti gājēju maršruti. Atsevišķi kaut kas tiek darīts, bet kopā tas kaut kā nesaiet. Viens no piemēriem ir autobusu pietura Rīgas ielā blakus viesnīcai “Amrita”. Tur nevar tikt pāri ielai, lai aizietu līdz “Rietumu centram”. Gājēju pārejas ir trīs citās pusēs un tad cilvēki vai nu šķērso Rīgas ielu, kas ir bīstami, vai dodas pa pareizo ceļu, kas nav ērti un ir ilgi. 

– Kādus mīnusus jūs redzat pilsētā?

– Man šķiet, ka Ziemeļu priekšpilsētas potenciāls nav īsti izmantots, ja mēs runājam par parkiem un publisko telpu. Ostas teritorijas galā ir posms ar pludmali, kas nav labiekārtota. Cilvēkiem, kuri dzīvo šajā pilsētas daļā, nekā nav, ja salīdzinām ar publisko telpu citos pilsētas rajonos. Arī pie Karostas kanāla cilvēki paši sev iestaigājuši taku un promenādi. Trūkst vietu, kur cilvēki varētu atpūsties. 

Vēl esmu ievērojis, ka, lai arī vecie daudzstāvu apbūves rajoni Liepājā tiek pamazām atjaunoti, tas notiek visai stihiski. Aizkrauklē, šķiet, ir ļoti labs piemērs vienotai pieejai vides sakārtošanai šajā ziņā.

– Vai tramvaja līnijas pagarināšana līdz Ziemeļu priekšpilsētai, jūsuprāt, būtu aktuāla?

– Pēc maniem novērojumiem, šobrīd tramvajs maršruta beigās ir diezgan tukšs, jo līdz bijušajam “Liepājas metalurgam” cilvēki vairs nebrauc. Ja līniju pagarinātu līdz pilsētas ziemeļu daļai, tramvajs būtu pilns visas dienas garumā. Turklāt tramvajs ir elektrotransports – un uz to tagad liek uzsvaru visā Eiropā. Ja līnija nosegtu pilsētas lielāko daļu un autobusi kursētu tikai tajās vietās, kur tie nedublētu tramvaja maršrutu, tas būtu labs variants. Taču tramvaja līnija būtu jābūvē pārdomāti – esošajā plānā tramvajs būtu daudz neizdevīgāks par automašīnām vai autobusiem, jo mestu līkumu dzelzceļa stacijas apkārtnē.

Domāju, ka risinājums būtu izveidot atsevišķu tiešo rampu no stacijas gar Emīlijas ielu, tādējādi ērti savienojot Ziemeļu priekšpilsētu, staciju un pilsētas dienvidus. Bet pašu pārvadu varētu taisīt lētāku, kompaktāku ar gudrāku pieeju. Esmu dzirdējis kaut kādas idejas būvēt līniju līdz lidostai vai pat līdz Grobiņai – tas gan nebūtu racionāli. Bet līdz Ziemeļu priekšpilsētai noteikti būtu vajadzīgs.

– Bet cik tas ir racionāli, ka gandrīz visam transportam gala pietura ir M. Ķempes ielā?

– Šeit arī ir jārunā kontekstā ar tramvaja satiksmes attīstību. Ja tiek iepirkti jauni vagoni un līniju pagarina uz ziemeļiem, tad, nodrošinot ērtas iespējas pārsēsties, varētu samazināt autobusu maršrutu skaitu tieši no M. Ķempes ielas. Pagaidām alternatīvas nav – tramvaja vagoni ir veci, bet autobusi jauni. Tagad nav labākais brīdis, lai kaut ko mainītu. Bet, kad būs jauni tramvaji un, piemēram, tiks ieviesta stundas biļete, un, ja cilvēks varēs pārsēties, mainot transporta veidu, tad varētu par to aizdomāties.

Tad autobusi varētu kursēt tur, kur nav tramvaja – K. Ūliha ielā, Ganību ielā. Bet kopumā tas nav racionāli, ka tik daudz autobusu brauc cauri visai Liepājai. Ar jaunajiem tramvajiem satiksme būtu kvalitatīvāka, un tas rosinātu izvairīties no maršrutu dublēšanas. 

– Ko teiksiet par veloceliņu Lielajā ielā, kas ir daudz apspriests jautājums?

– Teorētiski atsevišķas velojoslas gar brauktuvi ir tīri ok. Drošāk būtu to atdalīt, bet konfliktpunkti ir citur. Pieturās joslas vispār pazūd, un krustojumos tās uziet uz ietves un pazūd. Tieši tur, kur to vajadzētu visvairāk atdalīt no autotransporta, gājējiem – tieši tur, kur veidojas konflikts. Bet šī ir liela sāpe visā Latvijā, ne tikai Liepājā. Labi piemēri, kā to risināt, ir Ādažos un Talsos.

– Un kā vispār ir ar veloinfrastruktūru Liepājā?

– Liepājā veloceliņi nav atdalīti no gājēju celiņiem – tie ir vienkārši likti ar sarkano bruģīti – lūk, tas ir veloceliņš. Tikpat labi varēja vienkārši atstāt ietvi, jo tas viss ir izveidots pārāk šaurs, lai tiktu atdalīts, bet bruģa krāsa pēc laika pazūd. Gribētos daudz kvalitatīvākus, jēdzīgākus risinājumus, lai veloceliņi ir tikpat droši kā Nīderlandē, kur tie ir labi atdalīti gan no autotransporta, gan no gājējiem.

Cilvēki Liepājā daudz brauc ar riteņiem, bet ir vietas, kur viņi spiesti izmantot ietvi, piemēram, O. Kalpaka ielā, jo tajā posmā nekas nav izdarīts. Citur situācija ir labāka, un cerams, drīz arī te tiks veikti uzlabojumi.

Kādā no portāliem esmu lasījis, ka Liepājā veloceliņi tiek būvēti atbilstoši Latvijas standartiem, bet tā tas ir ne vienmēr. Jo standartos teikts, ka veloceliņam jābūt nepārtrauktam arī pie krustojumiem, tāpat tur ir fiksēti minimālie platumi, kuri Liepājā īsti netiek ievēroti. 

 

“Šobrīd tramvajs maršruta beigās ir diezgan tukšs, jo līdz bijušajam “Liepājas metalurgam” cilvēki vairs nebrauc. Ja līniju pagarinātu līdz pilsētas ziemeļu daļai, tramvajs būtu pilns visas dienas garumā,” apgalvo Viesturs Krūmiņliepa.

liepajniekiem.lv

atpakaļ