Ceturtdienas pēcpusdienā tramvaja pasažieru vidū bija ne vien lieli un mazi liepājnieki, bet arī Liepājas dzīvnieku audzētāju biedrības pārstāvji ar saviem četrkājainajiem draugiem. Oktobris ir mēnesis, kad visā Eiropā svin Dzīvnieku aizsardzības dienu, tādēļ šajā reizē Kultūras tramvaja braucien tika veltīts dzīvniekiem un tramvajā bija gaidīti visi, kas draugos ar četrkājainajiem mīluļiem.

 

"Kultūras tramvaja" braucējus iepriecināja Liepājas Dzīvnieku audzētāju biedrības biedri ar saviem suņiem. Kopā ar saviem saimniekiem tramvajā vizinājās arī Austrālijas aitu suns, pelēkais vilku špics un japāņu špics, kā arī rotveilers un Šveices kalnu ganu suns. Dzīvnieku saimnieki interesentiem pastāstīja par katras suņu šķirnes īpatnībām un to audzināšanu. Ikviens tramvaja pasažieris varēja iepazīties ar četrkājainajiem draugiem, kā arī aprunāties ar suņu saimniekiem un saņemt padomus arī savu mājdzīvnieku audzināšanā.

Šajā braucienā ar paraugdemonstrējumiem piedalījās arī kanisterapijas suņi, kas palīdz atveseļoties pēc dažādām slimībām. Kā pastāstīja Liepājas kanisterapijas komandas koordinators Ingars Gudermanis, šī brauciena mērķis bija iepazīstināt liepājniekus ar kanisterapiju un tās sniegtajām iespējām. I. Gudermanis braucienā devās kopā ar savu Austrālijas aitu suni Alfiju, kurš ieguvis kanisterapijas sertifikātu.

 

"Kanisterapija pie mums Liepājā ieviesta pirms nedaudz vairāk kā diviem gadiem un, mēs – biedrība "Dižvanagi" par šo terapijas veidu interesējamies jau kopš 2009. gada, tā kā pieredze šobrīd ir uzkrāta jau diezgan liela un, sadarbībā ar Sociālo dienestu piedāvājam šo terapiju arī liepājniekiem. Arī speciālajā bērnudārzā "Kriksītis" bērniem piedāvāsim kanisterapijas iespējas," pastāstīja I. Gudermanis.

 

Šobrīd Liepājā ir trīs kanisterapijā sertificēti suņi, viens no tiem arī Ingara Gudermaņa Austrālijas aitu suns Alfijs. I. Gudermanis stāsta, ka liepājniekiem ir interese un vēlme izmēģināt kanisterapiju, tomēr visiem pagaidām šo terapijas veidu nevar piedāvāt, jo suņu nav tik daudz, cik potenciālo klientu. Tādēļ viņš cer, ka suņu īpašnieki sasparosies un, iespējams, vēl kāds nolems apgūt šo terapijas veidu.

 

Lai kļūtu par kanisterapeitu sunim jānokārto eksāmens. Tomēr, ne visu šķirņu dzīvnieki var kļūt par kanisterapeitiem, ir apmēram trīsdesmit suņu šķirnes, kuras nav ļauts apmācīt kanisterapijā. I. Gudermanis skaidro, ka tie, galvenokārt, ir cīņu suņi un sargsuņi. Lai noteiktu, vai suns var strādāt ar bērniem, tiek izvērtēts gan suņa temperaments, gan audzināšana. Strādāt ar pacientiem ļauts tikai mierīgiem, neagresīviem suņiem, ar nevainojamu raksturu un augstu intelektu.

 

Par to, ka kanisterapijā apmācītie suņi ir gudri un paklausīgi, varēja pārliecināties arī ikviens tramvaja pasažieris. Pēc būtības šiem suņiem ir jāklausa jebkura cilvēka pavēles, piemēram, sēdēt vai dot ķepu. Drošākie bērni arī labprāt izmēģināja un paši pārliecinājās, ka suņi klausa dotajām pavēlēm.

 

Ar lielu interesi tramvajā notiekošo vēroja arī sešpadsmit gadus vecā Aiva un divdesmit gadus vecā Ilze – abas jaunietes speciāli gatavojušām šim braucienam, jo viņu mērķis ir kādreiz pašām būt suņu saimniecēm. Turklāt nevis vienkārši iegādāties suni, bet kļūt par kanisterapeitiem. "Atnācu, jo gribēju uzzināt, kādas suņu šķirnes var izvēlēties, un vēlējos arī paskatīties uz šiem sunīšiem," apliecināja Aiva.

 

Savukārt Ilze pastāstīja, ka abas kopā ar draudzeni dodas arī uz jauno dzīvnieku patversmi "Lauvas sirds", lai pastaigās izvestu tur mītošos suņus. "Mums patīk dzīvnieki, turklāt tas ir arī labs darbs, ko izdarām un vienmēr pēc pastaigām ar suņiem ir ļoti labs garastāvoklis un enerģija visai dienai," pauž jaunietes.